Aktualitātes|Par NBS|Dienests|Personālsastāvs|Vienības|Operācijas|NBS rezerve|Rekrutēšana|Mediji
Militārie amati
Iecelšana amatā
Atbrīvošana no amata
Atcelšana no amata
Pārcelšana
Izvērtēšana un atestācija
Komandējumi
Dienests civilās iestādēs un ārvalstīs
Resursi un rīki
Oficiālā vēstule
Jautā rekrutētājiem!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Dienests / Dienesta gaita / Militārie amati
Militārie amati

Militāro amatu klasifikators ietver četrus klasifikācijas līmeņus. Profesijas, kas atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumiem Nr. 264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” atbilst militārā dienesta pakāpēm, sadalītas funkcionālajās jomās, savukārt katra funkcionālā joma – specialitātēs. Militāro amatu klasifikatora pamatvienība ir amats.

Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā katram amatam nosaka nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības.

Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Militāro amatu klasifikatora klasifikācijas līmeņi:

1. profesija – noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko karavīrs iemanto, apgūstot noteiktu militārās izglītības ciklu. Karavīru profesionālā izglītība nosaka virsnieku, instruktoru un kareivju sastāva sadalījumu atbilstoši militārā dienesta pakāpēm. Karavīru profesiju uzskaitījums un karavīru sastāvu vispārīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi ietverti Profesiju klasifikatora nulles pamatgrupā atbilstoši 2017.gada 23.maija noteikumiem Nr.264;
 2. funkcionālā joma – profesionālās darbības virziens, kurā apvienotas specialitātes ar līdzīgiem, vienas funkcionālās piederības pienākumiem, uzdevumiem un atbildību;
 3. specialitāte – līdzīgu profesionālo zināšanu un prasmju amatu grupas funkcionālās jomas ietvaros. Amatiem specialitātē ir nepieciešama noteikta virziena un satura izglītība, kvalifikācija un pieredze;
 4. amats – profesionālo pienākumu, pilnvaru un atbildības kopums, kam atbilstoši specialitātei nepieciešams un tiek definēts noteikts prasmju, pieredzes un kvalifikācijas apjoms.

Bruņotajos spēkos ir sekojošas profesijas:

- virsnieki,

- instruktori,

- kareivji un zemessargi.

Šīs profesijas dalās atsevišķās grupās. Profesiju nosaukumi šajās grupās atbilst militārā dienesta pakāpēm.

Virsnieki, instruktori un kareivji amata pienākumus pilda vairāk nekā 30 funkcionālajās jomās un teju 170 specialitātēs:

1. personāls - personāla plānošana un vadība, rekrutēšana un atlase;
2. izlūkošana - vispārējā, signālu, attēlu, cilvēksaskarsmes, tālā izlūkošana un speciālo operāciju atbalsts;
3. plānošana - operāciju plānošana un vadība, operāciju/mācību sagatavošana un kontrole, dežūrdienesti;
4. apgāde - apgādes plānošana un vadība, iepirkumi, iepirkumu izpēte, celtniecība un infrastruktūras uzturēšana, pārtikas apgāde un ēdināšana, noliktavu un uzskaites sistēmas, vispārējā apgāde, remontu, ekipējuma, degvielu un smērvielu nodrošinājums;
5. militārā vadība - augstākā militārā vadība un augstākā instruktoru sastāva vadība;
6. sakari un informācijas sistēmas - sakaru un informācijas sistēmu plānošana, organizācija un vadība, radiosakari, informācijas tehnoloģijas, kiberaizsardzība, elektroniskā karadarbība, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju eksperti, telekomunikācijas, satelītsakaru sistēmas, informāciju sistēmas/datu bāzes, sakaru un informācijas sistēmas;
7. apmācības - apmācību plānošana un vadība, apmācību instruktori;
8. finanšu plānošana un vadība - finanšu plānošana un vadība, grāmatvedība;
9. informācijas operācijas - civilmilitārā sadarbība, psiholoģisko operāciju plānošana un vadība;
10. kājnieki - kājnieku vienību un apakšvienību vadība, Spike/prettanku sistēmas, gaisa atbalsta kontrole, bruņutehnikas vienību vadība, bruņumašīnu apkalpes, granātnieki, ložmetējnieki, strēlnieki, snaiperi;
11. jūras operācijas - navigācija, zemūdens operācijas, kuģu ekspluatācija, jūras novērošanas sistēmas, meklēšanas un glābšanas operācijas, naftas savākšana un ekoloģija, ieroču sistēmu vadība, kuģu elektroniskās iekārtas, matroži, sonāru apkalpe, bocmaņi, ūdenslīdēji, kuģošanas drošība, kuģu apskate);
12. gaisa operācijas – gaisa operāciju plānošana un vadība, glābšanas operācijas, gaisa kuģu vadība, ekspluatācija un apkope, gaisa telpas novērošanas radaru ekspluatācija un apkope, gaisa telpas novērošana, ieroču (gaisa kuģu – iznīcinātāju) vadība, lidojumu nodrošināšana, gaisa satiksmes vadība;
13. lidlauku uzturēšana – lidlauka operācijas, ekspluatācija un apkope, lidlauka sakari un aeronavigācija, ugunsdzēsība;
14. artilērija – artilērijas vienību vadība, artilērijas uguns, artilērijas ieroču sistēmas, priekšējie uguns novērotāji;
15. pretgaisa aizsardzība – pretgaisa aizsardzības vienību vadība, zenītlielgabalu sistēmas, zenītraķešu sistēmas, pretgaisa aizsardzības tehnikas apkope;
16. kaujas inženieri – inženieru vienību un apakšvienību vadība, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana, inženiertehniskās konstrukcijas, sapieri, inženiertehniskie darbi, gaisa telpas novērošana un gaisa satiksme, aviācijas tehniskais nodrošinājums/avionika, radiolokācijas/elektronikas un elektroapgādes tehniskais nodrošinājums, elektronikas tehniskais nodrošinājums, kuģu ekspluatācija;
17. aizsardzība pret masveida iznīcināšanas ieročiem – vienību vadība, ekoloģija un vides aizsardzība, tehniskais nodrošinājums;
18. auto un kaujas tehnika – autehnikas, kaujas tehnikas ekspluatācijas plānošana un vadība, auto un kaujas tehnikas apkope un remonts, autotehnikas, kaujas tehnikas vadīšanas apmācība, autotehnikas, kaujas tehnikas vadīšana, auto un kaujas tehnikas apkope un ekspluatācija, auto un kaujas apkopes un remonta apmācība, autotransporta evakuācija;
19. apbruņojums – apbruņojuma vienību vadība, apbruņojuma uzskaite un tehniskais atbalsts, bruņojuma, mehānisko iekārtu, optikas remonts;
20. militārā policija – militārās policijas vienību vadība, informācijas drošība, personu apsardze, objektu apsardze, izmeklēšana, operatīvā darbība, militārās policijas personāla apmācība, militārās policijas drošība, militārie policisti;
21. drošība – drošības plānošana un vadība, vispārējā, fiziskā drošība/objektu apsardze, fizisko personu drošība, fizisko personu datu aizsardzība, ugunsdrošība;
22. speciālās operācijas – speciālo operāciju plānošana un vadība, kaujinieki, izpletņlēcēji, alpīnisti, spridzinātāji;
23. ģeoinformācija – ģeoinformācijas vienību vadība, ģeotelpiskā informācija, kartogrāfija, ģeodēzija;
24. meteoroloģija – meteoroloģisko vienību vadība un ekspertīze, meteoroloģiskais nodrošinājums;
25. juristi – juridisko vienību vadība/juridiskā ekspertīze, izmeklēšana, operatīvā darbība;
26. medicīniskais nodrošinājums – veselības aprūpes plānošana un vadība, ārstu palīgi, medicīnas māsas, paplašinātā pirmā palīdzība/apmācību speciālisti, militārie paramediķi, glābēji;
27. mūzika – diriģenti, mūziķi;
28. labklājība – fiziskā sagatavošana, kapelāni, psihologi;
29. administrācija un lietvedība – administratīvo vienību vadība, protokols, lietvedība, sevišķā lietvedība;
30. militāri publiskās attiecības – prese;
31. starptautiskā sadarbība – militārie pārstāvji un atašeji;
32. pārvietošanas koordinācija – pārvietošanas plānošana un vadība, muitas procedūru organizācija, robežu šķērsošanas organizācija;
33. ūdenslīdēji – ūdenslīdēji;
34. kinologi – kinologi;
35. apmācāmais personāls – klausītājs, kursants, kadets.


Virsnieku profesijās nodarbinātie nodrošina vienību (apakšvienību) vadību vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu vai dienestu Zemessardzē. Virsniekiem ir piešķirta leitnanta vai augstāka dienesta pakāpe.

Atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības:

1. zina: Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO) un Eiropas Savienības pamatnostādnes aizsardzības jautājumos, valdības politiku valsts aizsardzības jomā, gaisa, jūras un sauszemes spēku savstarpējo sadarbību nacionālajās, starptautiskajās un NATO operācijās, militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības, pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību, tās individuālos uzdevumus un uzdevumus kolektīvās aizsardzības sistēmā, personālsastāva vadības pamatprincipus, normatīvo dokumentu prasības valsts aizsardzības jomā, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

2. prot: plānot vienības (apakšvienības) ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi, tās nodrošinājumu ar personālsastāvu un materiāltehniskajiem resursiem, nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību, izstrādāt vienības (apakšvienības) un tās personālsastāva attīstības plānus;

3. atbild: par pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību, pakļautā personālsastāva militāro sagatavotību, audzināšanu, militāro disciplīnu un morālo stāvokli, pakļautās vienības (apakšvienības) materiāltehnisko līdzekļu stāvokli un saglabāšanu, materiāltehnisko līdzekļu un finanšu apgādi, drošības tehnikas prasību ievērošanu;

4. izglītība: normatīvajā aktā attiecīgajai virsnieka dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

Instruktoru profesijās nodarbinātie nodrošina vienību (apakšvienību) ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi, vada pakļautos karavīrus vai zemessargus, veic to teorētisko sagatavošanu un praktisko apmācību atbilstoši noteiktajiem standartiem un uzdevumiem vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu vai dienestu Zemessardzē. Šiem karavīriem un zemessargiem piešķirta dienesta pakāpe no kaprāļa līdz augstākajam virsseržantam.


Atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības:

1. zina: militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības, vienības (apakšvienības) ikdienas un kaujas uzdevumus, pakļautā personālsastāva personas un uzskaites datus, sadzīves un dienesta apstākļus, vienības (apakšvienības) un personālsastāva materiāltehnisko nodrošinājumu, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

2. prot: motivēt personālsastāvu ikdienas un kaujas uzdevumu izpildei, sastādīt vienības (apakšvienības), karavīru un zemessargu individuālos apmācību plānus un norīkojumu sarakstus, vadīt pakļautā personālsastāva apmācību un organizēt materiāltehnisko līdzekļu uzglabāšanu un uzskaiti atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām;

3. atbild: par pakļautā personālsastāva ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi, pakļautā personālsastāva militāro apmācību, audzināšanu, militāro disciplīnu, morālo stāvokli, stāju, kārtīgu izskatu, par ieroču, kaujas tehnikas un pārējās tehnikas, uzkabes, formastērpa izmantošanu un saglabāšanu, par to uzturēšanu lietošanas kārtībā;

4. izglītība: normatīvajā aktā attiecīgajai instruktora dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

Kareivju un zemessargu profesijās nodarbinātie veic ikdienas un kaujas uzdevumus vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu. Šiem karavīriem piešķirta kareivja (Jūras spēkos – matroža) vai dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpe, zemessargiem piešķirta zemessarga vai vecākā zemessarga dienesta pakāpe.

Atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības:

1. zina: militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības, savus pienākumus un uzdevumus ikdienas un kaujas apstākļos, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

2. prot: nekavējoties un precīzi reaģēt ikdienas un kaujas apstākļos, uzturēt sev uzticēto apbruņojumu un tehniku kaujas gatavībā;

3. atbild: par savu pienākumu un doto uzdevumu izpildi, par uzticētā apbruņojuma un tehnikas kaujas gatavību;

4. izglītība: normatīvajā aktā attiecīgajai kareivja dienesta pakāpei vai normatīvajā aktā zemessarga dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473