17.jūnijā svinīgā ceremonijā akciju sabiedrībā "Rīgas kuģu būvētava" (RKB) sāka būvēt Jūras spēku Flotiles trešo krasta apsardzes patruļkuģi "Viesīte". Tas būs pirmais no bruņoto spēku vajadzībām pasūtītajiem pieciem patruļkuģiem, kuru pilnībā būvēs Latvijā. Septembra beigās vai oktobra sākumā tiks pabeigts patruļkuģa ķīlis, bet 2011.gada janvārī ir plānots pabeigt kuģa korpusa būvēšanu. Pēc tam darbi turpināsies līdz kuģa nodošanai, kas paredzēta 2012.gada augustā.

Patruļkuģu būves uzsākšanas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku vadība, kā arī RKB un Vācijas kuģu būves rūpnīcas “Abeking &Rasmussen” pārstāvji. Ceremonijas viesi tika iepazīstināti ar kuģu ražošanas iecirkni, kā arī varēja vērot simbolisku kuģu būves uzsākšanu, izgriežot alumīnija korpusa detaļas.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, atklājot "Viesītes" būvniecību, sacīja, ka izjūt gandarījumu, ka valsts aizsardzības nozare var atbalstīt gan RKB, gan Latvijas ekonomiku kopumā, izvietojot savu pasūtījumu Latvijas uzņēmumā. "Šie kuģi ne tikai veicinās valsts aizsardzības spēju nostiprināšanu, bet kalpos arī civiliem mērķiem. Jūras spēku uzdevums ir arī cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, un šie kuģi būs piemēroti šim uzdevumam," sacīja ministrs.

"Esmu ļoti gandarīts, ka valsts ir sapratusi, ka patruļkuģi Latvijas Jūras spēkiem jābūvē tepat Latvijā. Arī mēs veicām nepieciešamos sagatavošanās darbus, pārveidojot agrāko metālapstrādes iecirkni par alumīnija kuģu būvei pielāgotu iecirkni," svinīgajā ceremonijā sacīja RKB valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

RKB kuģu būvētāji pirms tam ir apmācīti Vācijas kuģu būves rūpnīcā "Abeking&Rasmussen", kas Latvijas vajadzībām jau būvē divus patruļkuģus. Tā kā Latvijas pārstāvji ir guvuši nepieciešamo pieredzi, trešais kuģis pilnībā tiks būvēts tepat Latvijā.

Patruļkuģa būve norisinās saskaņā ar AM un RKB krasta apsardzes patruļkuģu būves un piegādes līgumu, kas tika noslēgts 2007.gada 21.decembrī. Kopumā līgums paredz piecu patruļkuģu būvi, kas nodrošinās Jūras spēku Flotiles sekmīgu aizsardzības funkciju izpildi, modernizāciju un spēju attīstīšanu.

Patruļkuģiem jau ir doti spēcīgi nosaukumi - "Skrunda", "Cēsis", "Viesīte", "Jelgava" un "Rēzekne", kas ir nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos. Tās ir vietas, kur latvieši pierādīja savu varenību un nelokāmo cīņas garu Latvijas Brīvības cīņās.
Pirmo kuģi Vācijā sāka būvēt pagājušā gada septembrī. To sauks "Skrunda", un Latvijai kuģi plānots nodot 2011.gada aprīlī. Otru patruļkuģi "Cēsis" Vācijā sāka būvēt šā gada maija beigās. Tā nodošanas termiņš ir 2012.gada februāris, bet Latvijā būvēto kuģi sauks "Viesīte", un to plānots nodot 2012.gada augustā.

Šāda tipa - "SWATH" - kuģi ar diviem torpēdtipa korpusiem un mazu ūdens apskaloto virsmu pazīstami jau vairākus gadu desmitus. Viens patruļkuģis izmaksās 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu). Kuģu platums būs 13 metru, garums - 25 metri. Kuģa iegrime - 2,7 metri, ātrums - 20 mezgli, dzinēju jauda - 1600 kilovatu, materiāls - alumīnijs.

Ar šo kuģu būvniecību tiks nodrošināta Jūras spēku modernizācija un to spēju efektivitāte. Patlaban Jūras spēku rīcībā ir deviņi kuģi, kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Kuģi ir būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tiek plānots šos deviņus vecos kuģus nomainīt ar pieciem jauniem, kas turpmāk veicinās arī bruņoto spēku finanšu un personāla līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kā arī jaunos kuģus varēs izmantot ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām.

Savukārt Ventspils ostā ceļu uz pārkausēšanas krāsnīm pirms dažam dienām uzsāka divi 1971.gadā toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā būvētie, 56 metrus garie „Kondor II” klases mīnu kuģi. Vācijas valdība kuģus 1994.gadā uzdāvināja Latvijai, kur tiem tika piešķirti numuri un doti vārdi M-01 „Viesturs” un M-02 „Imanta”.

No savu laiku nokalpojušajiem kuģiem Jūras spēki un sabiedrība pagājušajā gada sākumā Liepājā atvadījās īpašā svinīgā ceremonijā, nolaižot to karogus. Jūras spēku kuģi nosaukumus pārmanto, mainās tikai to borta numurs, tāpēc ne „Viesturs”, ne „Imanta”  nav zuduši.

Abus kuģus  ar hidrauliskajām šķērēm izdosies sasmalcināt gabalos jau tuvākajos mēnešos. To griešanas specifika ir nepieciešamība atbrīvoties no azbesta, ar ko izolētas motortelpas. Tas pieskaitāms pie bīstamajiem atkritumiem.

Foto: no Rīgas Kuģu būvētavas, no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra, no Diena.lv arhīva