Īsi par starptautiskajām lauka taktiskajām mācībām „Cold Response 07” 

16.februāris. No 2007.gada 5. līdz 15.martam Norvēģijā, Evenas un Bardufosas apkārtnē, notiek kārtējās starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”. 

Mācību mērķis ir īstenot pilna spektra krīzes reaģēšanas operāciju (Crisis response operation – CRO), paaugstinot taktisko vienību kaujas iemaņas ziemas apstākļos, veicinot un pilnveidojot savstarpējo sadarbību daudznacionālo spēku sastāvā un iepazīstinot ar CRO koncepciju – vienību izvietošanu operācijas rajonā, to izvēršanu un pārdislocēšanu. 

Mācībās piedalīsies vairāk nekā 8500 karavīri no 16 NATO dalībvalstīm un Alianses partnervalstīm, veidojot daudznacionālos spēkus ar sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju vienību komponentu Norvēģijas Apvienoto spēku štāba vadībā. 

Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) mācībās pārstāvēs 199 karavīri: Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona kājnieku rota 128 karavīru sastāvā, Speciālo uzdevumu vienības (SUV) kaujinieku komanda 22 karavīru sastāvā, Jūras spēku flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” ar 39 jūrnieku apkalpi, kā arī septiņi štāba un mācību kontroles virsnieki no Sauszemes spēkiem un trīs Nacionālā atbalsta vienības karavīri no Nodrošinājuma pavēlniecības. Šādā skaitliskā un spēku veidu sastāvā NBS mācībās ārpus Latvijas piedalās pirmo reizi. 

Norvēģijas kalnainais apvidus aiz Ziemeļu polārā loka un skarbie klimatiskie apstākļi būs izaicinājums NBS karavīriem. Mācības „Cold Response” ir paaugstināta riska mācības, kas visu līmeņu komandieriem prasīs papildus riska izvērtēšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi NBS iegūs profesionālus un labi apmācītus komandierus, kuri būs sagatavoti operācijām dažādos klimatiskajos apstākļos. 

Šāda mēroga militārās mācības Norvēģijā norit katru gadu. Norvēģijas klimats un apvidus piedāvā unikālas apmācību iespējas visiem bruņoto spēku veidiem un ieroču šķirām. 

Ekstremālos klimatiskos apstākļos kājnieku rotas karavīri individuālās un vienības taktiskās iemaņas pilnveidos gan uzbrukuma, gan aizsardzības un patrulēšanas operācijās. SUV kaujinieku komanda veiks speciālās operācijas gan no gaisa un jūras, gan uz sauszemes. Savukārt kuģis „Virsaitis” nodrošinās dažādu valstu vienību apgādi.  NBS piedalās Norvēģijas bruņoto spēku lielākajās mācībās 

19.februāris. No 2007.gada 5. līdz 15.martam Norvēģijā, Evenas un Bardufosas apkārtnē, notiks kārtējās starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”. 

Mācību mērķis ir īstenot krīzes reaģēšanas operāciju (Crisis response operation – CRO), paaugstinot taktisko vienību kaujas iemaņas ziemas apstākļos, veicinot un pilnveidojot savstarpējo sadarbību daudznacionālo spēku sastāvā un iepazīstinot ar CRO koncepciju – vienību izvietošanu operācijas rajonā, to izvēršanu un pārdislocēšanu. 

Par to, kā noritēja plānošanas process NBS karavīru dalībai starptautiskajās lauka taktiskajās mācībās „Cold Response 07”, pastāstīja NBS Apvienotā štāba Militāro mācību plānošanas daļas vecākais virsnieks kapteinis Sandris Gaugers. 

- Kad sākās un kā noritēja šo mācību plānošana?
- Šo militāro mācību plānošana tika uzsākta jau pirms gada - 2006.gada aprīlī. Tā kā šīs ir Norvēģijas bruņoto spēku gada lielākās mācības, tad gan viņi, gan NBS veica nopietnus sagatavošanās darbus. Mācības „Cold Response” notiek ik gadu, tāpēc ir gūta pietiekama pieredze, lai tās veiksmīgi plānotu un, protams, organizētu. Šogad liela uzmanība tiks veltīta drošības pasākumu ieviešanai un ievērošanai, jo pērn nelaimes gadījumā mācībās gāja bojā divi Norvēģijas karavīri. 

- Kādas NBS vienības piedalīsies šajās mācībās?
- Šogad mācībās piedalīsies Speciālo uzdevumu vienība (SUV), Sauszemes spēku (SzS) 1.kājnieku bataljona kājnieku rota, bet šo vienību izvēršanai operācijas rajonā tiks izmantots Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis”. Šādā sastāvā NBS vienības veiksmīgi iekļausies mācību norisē gan jūrā un gaisā, gan uz sauszemes. Svarīgi ir arī tas, ka SUV un SzS karavīri pilnveidos sadarbību gan savstarpēji, gan ar Norvēģijas karavīriem, un šo gūto pieredzi varēs pielietot arī praktiski, jo Latvijas un Norvēģijas karavīri kopīgi darbojas NATO vadītajā operācijā Afganistānā. 

- Kāds būs mācību scenārijs?
- Mācību scenārijs paredz starptautisku drošības spēku izvēršanu, lai stabilizētu situāciju starp divām konfliktējošām pusēm. Pamatojoties uz ANO rezolūciju, drošības spēki veiks pilna spektra krīzes reaģēšanas operāciju, kas paredz starptautisko spēku izvēršanu konflikta zonā, pasākumu veikšanu konflikta novēršanai un spēku izvešanu pēc situācijas stabilizēšanas. Mācības ir maksimāli pietuvinātās reālai situācijai, tāpēc tajās tiks iesaistīti vairāk nekā 8500 karavīri, kuri veidos starptautiskus daudznacionālos spēkus un „spēlēs” divu konfliktējošo pušu spēkus. 

- Kādās vēl mācībās šogad piedalīsies NBS karavīri?
- NBS vienības no dažādiem spēku veidiem šogad piedalīsies aptuveni 70 mācībās Latvijā un ārpus tās. Mācības „Cold Response 07” ir vislielākās un plašākās mācības, kurās NBS šogad piedalīsies ārpus Latvijas. Šādā skaitliskā un spēku veidu sastāvā NBS mācībās ārpus Latvijas piedalīsies pirmo reizi. 

Mācībās Norvēģijā piedalīsies gandrīz 200 Latvijas karavīru 

20.februāris. No 2007.gada 5. līdz 15.martam Norvēģijā notiks starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”, kurās piedalīsies vairāk nekā 8500 karavīri no 16 NATO dalībvalstīm un Alianses partnervalstīm, veidojot daudznacionālos spēkus ar sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju vienību komponentu Norvēģijas Apvienoto spēku štāba vadībā. 

Jau otro reizi mācībās piedalīsies arī Latvijas karavīri, šogad būtiski palielinot gan karavīru skaitlisko sastāvu, gan pārstāvētos spēku veidus. Latvijas kontingenta komandiera pienākumus pildīs kapteinis Igors Harlapenkovs, Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona 1.kājnieku rotas komandieris. 

- Cik liels būs Latvijas kontingents?
- NBS mācībās pārstāvēs 199 karavīri: Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona kājnieku rota 128 karavīru sastāvā, Speciālo uzdevumu vienības kaujinieku komanda 22 karavīru sastāvā, Jūras spēku flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” ar 39 jūrnieku apkalpi, kā arī septiņi štāba un mācību kontroles virsnieki no Sauszemes spēkiem un trīs Nacionālā atbalsta vienības karavīri no Nodrošinājuma pavēlniecības. Jāuzsver, ka šādā skaitliskā un spēku veidu sastāvā NBS mācībās ārpus Latvijas piedalīsies pirmo reizi. 

- Kādi pienākumi būs jāveic kontingenta komandierim?
- Kā kontingenta komandieris es galvenokārt palīdzēšu NBS vienībām sadarboties ar Norvēģijas un citu mācībās iesaistīto valstu bruņoto spēku pārstāvjiem, lai tās pilnvērtīgi varētu veikt savus mācību uzdevumus. Karavīri dzīvos teltīs lauka apstākļos, tāpēc uzmanība būs jāpievērš arī nodrošinājuma jautājumiem. 

- Kā noritēja vienību sagatavošanās mācībām?
- Pirms došanās uz mācībām kājnieku rotai notika apmācību posms kaujai ziemas apstākļos, pilnveidojot gan karavīru individuālās, gan apakšvienības taktiskās iemaņas. 

Kājnieku skolā Alūksnē notika arī apmācību posms izdzīvošanai aukstos klimatiskajos apstākļos – kā iegūt ūdeni, kā atpazīt un sniegt palīdzību apsaldēšanās gadījumos un citas svarīgas lietas. Karavīri apguva slēpošanu un mācījās arī šaut ziemas apstākļos ar jauno triecienšauteni G-36. 

Īss apmācību posms notiks arī Norvēģijā, jo pārvietošanās apvidū būs jāveic ne tikai ar apvidus kāpurķēžu transportieriem BV-206, bet arī tā saucamajām „sniega kurpēm”. 

Mācībām aiz Ziemeļu polārā loka karavīri ir sagatavoti 

21.februārīs. Mācībās „Cold Response 07”, kas no 3. līdz 15.martam notiks Norvēģijas ziemeļos, piedalīsies vairāk nekā 8500 karavīri no 16 NATO dalībvalstīm un Alianses partnervalstīm. 

Jau otro reizi mācībās piedalīsies arī Latvijas karavīri, šogad būtiski palielinot gan karavīru skaitlisko sastāvu, gan pārstāvētos spēku veidus. Nacionālos bruņotos spēkus mācībās šogad pārstāvēs 199 karavīri.

Lielākā Latvijas kontingenta vienība šajās mācībās būs kājnieku rota. Tās komandieris – kapteinis Andris Rozītis – pirms došanās uz Liepāju, no kurienes tuvākajās dienās tiks mērots tālais ceļš uz Norvēģiju, pastāstīja par rotas gatavību mācībām. 

- Vai esat komandējis apakšvienību ekstremālos klimatiskos apstākļos?
- 1.kājnieku bataljona 2.kājnieku rota, kuru es komandēju, tikai šā gada 8.janvārī atgriezās no Irākas, kur gaisa temperatūra ēnā sasniedza pat plus 50 grādus. Līdzīgi kā tur, arī Norvēģijā, būs jāvelta liela uzmanība karavīru individuālajai fiziskajai sagatavotībai, jāseko līdzi tam, kā karavīri ievēro noteiktās prasības darbībai ekstremālos klimatiskajos apstākļos. Šoreiz - apvidū aiz Ziemeļu polārā loka. 

- Kā vērtējat karavīru sagatavotību mācībām?
- Es to vērtēju kā labu. Ir notikusi gan teorētiskā, gan praktiskā apmācība kaujai un izdzīvošanai ziemas apstākļos. Kaujas pieredze mums nāk līdzi jau no Irākas. 

Lielu atbalstu apmācību norisē sniedza tie karavīri, kuri mācībās „Cold Response” piedalījās pērn. Bataljonā ir arī speciāli sagatavoti karavīri, kuri Norvēģijā un Zviedrijā ir pabeiguši kursus par to, kā darboties ziemas apstākļos. Protams, arī viņi piedalījās rotas apmācībās. 

Pirms sāksies mācības, mums vēl būs īss apmācību posms uz vietas Norvēģijas instruktoru vadībā par izdzīvošanu ziemas apstākļos, par darbību kalnainā apvidū un lavīnu laikā. Autovadītāji apgūs kāpurķēžu transportieru vadīšanu.   

- Šajās mācībās jums būs vēl viens izaicinājums – jūras slimība -, jo uz mācībām dosieties ar kuģi?
- Visticamāk, ka jūras slimība būs neizbēgama, bet karavīri ir iegādājušies nepieciešamos medikamentus un pieņēmuši to kā jaunu izaicinājumu savām spējām, jo iepriekš uz mācībām vai starptautiskajām operācijām esam devušies ar autotransportu, lidojuši ar helikopteriem vai lidmašīnām. 

Būs grūti, bet tas būs izaicinājums arī bruņotajiem spēkiem kopumā, jo pēc vairāku dienu pārbrauciena ar kuģi varēsim vērtēt to, cik spējīga būs vienība izpildīt militāros uzdevumus. 

Šodien daļa karavīru jau dodas uz Liepāju, kur nogādā rotas un karavīru individuālo ekipējumu. 

Latvijas kontingenta karavīri ierodas Liepājā 

22.februāris. Šodien pēcpusdienā Latvijas kontingenta karavīri ieradīsies Liepājā, lai jau rīt, 23.februārī, dotos uz Norvēģiju, kur no 5. līdz 15.martam notiks starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”, pastāstīja Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģa „Virsaitis” komandieris kapteiņleitnants Uldis Zupa. 

Lai sagatavotos pārgājienam uz Norvēģijas ziemeļiem, šodien karavīriem būs jāiepazīstas ar kuģa telpām un jāveic dažādi treniņi, bet pirms tam viņus sagaidīs pusdienas, uzsvēra kuģa komandieris. 

- Kāda apmācība notiks karavīriem uz kuģa? 
- Vispirms viņus iepazīstināsim ar kuģa telpām, bet pēc tam - ar evakuācijas plānu. 

Mācīsim arī to, kā rīkoties gadījumā, ja cilvēks būs nokļuvis aiz borta. Būs arī kuģa dzīvotspējas treniņi, piemēram, kā jārīkojas ugunsgrēka vai sūces gadījumā. Skaidrosim kārtību par to, kā rīkoties laikā, kad kuģis ieiet vai iziet no ostas. 

Latvijas karavīri dodas uz starptautiskām mācībām Norvēģijā 

22.februāris. Rīt, 23.februārī, plkst.9 no Liepājas ostas 84.piestātnes attauvosies Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” ar gandrīz 200 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem uz klāja, lai dotos uz Norvēģiju, kur no 5. līdz 15.martam notiks starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”.

„Virsaitis” ar karavīriem uz klāja atstāj Liepāju 

23.februāris. Šorīt, plkst.9, no Liepājas ostas 84.piestātnes attauvojās Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” ar gandrīz 200 karavīriem uz klāja. Kuģis dodas uz Norvēģiju, kur no 5. līdz 15.martam notiks starptautiskās lauka taktiskās mācības „Cold Response 07”. 

Karavīri Liepājā ieradās jau vakar pēcpusdienā, lai iepazītos ar kuģi un apgūtu kuģotājiem nepieciešamās zināšanas un iemaņas. 

Par to, kā kuģis tika sagatavots šim pārgājienam, pastāstīja Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģa „Virsaitis” komandieris kapteiņleitnants Uldis Zupa. 

- Kādi priekšdarbi ir veikti, lai kuģis varētu transportēt karavīrus?
- „Virsaitis” ir būvēts kā mīnu kuģis. Speciāli šim pārgājienam tā mīnu klāji ir pārveidoti karavīru izmitināšanai. Tur ir izvietotas divstāvīgas gultas.  

- Cik ilgs būs pārgājiens?
- Plānojam, ka tas ilgs sešas diennaktis, šķērsojot arī Ziemeļu polāro loku. Šogad „Virsaitis” būs jau otrais Jūras spēku kuģis, kurš sasniegs Ziemeļu polāro loku. 8. februārī to paveica mīnu meklētājs ”Namejs”. 

- Kādā noskaņojumā kuģa komanda dodas pārgājienā?
- Kuģa komanda noskaņota optimistiski un pārgājienam ir gatava.  

- Kādi ir laika apstākļi pārgājiena maršrutā?
- Jūrā valda diezgan augsti viļņi. Norvēģijas piekrastē pašlaik valda stiprs vējš, viļņu augstums sasniedz pat trīs metrus. 

- Starp kontingenta karavīriem uz klāja ir arī sievietes, bet, zinot jūrnieku aprindās klīstošos nostāstus par sievietēm uz klāja, jājautā, cik māņticīgi ir Latvijas kara jūrnieki? 
- Šajā ziņā mums problēmu nav. Mums pat kuģa komandā ir sieviete. Viņa ir koks jeb pavāre. 

***

Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis A-53 “VIRSAITIS” būvēts Norvēģijā 1978.gadā kā VIDAR klases mīnu licējs. Latvijas Jūras spēku sastāvā ieskaitīts 2003.gada 27.janvārī. Garums: 64,8 metri. Platums: 12 metri. Augstums: 26 metri. Iegrime: 4,6 metri. Ātrums: 14 mezgli. Bruņojums: BOFOR L/70 40 mm. 

„Virsaitis” sasniedz Norvēģijas dienvidu krastu 

26.februāris. Pagājušas vairākas diennaktis, kopš Jūras spēku kuģis „Virsaitis” ar karavīriem uz klāja atstāja Liepājas ostu un devās ceļā uz Norvēģijas ziemeļiem. 

Šodien, 26.februārī, kuģis sasniegs Norvēģijas krastu un pietuvosies militārajai ostai pie Bergenas, lai, ar uz ostu nosūtīto laivu, uz klāja uzņemtu Norvēģijas bruņoto spēku sakaru virsnieku. 

Bet tagad, ieskatoties kuģa komandiera kapteiņleitnanta Ulda Zupas ziņojumos, atskatīsimies uz pirmajām pārgājiena dienām. 

24.februārī laika apstākļi kuģotājus nav lutinājuši: viļņu augstums sniedzies līdz pat pusotram metram, vējš pūtis ar ātrumu 5 – 10 metri sekundē, brāzmās sasniedzot pat 12 metrus sekundē, lijis un vietām pat snidzis. 

Pēcpusdienā un naktī viļņi, kas nāca no kuģa aizmugures, sasvēruši kuģi līdz pat 22 grādiem. Neskatoties uz visiem drošības pasākumiem, šajā situācijā bija pirmie cietušie – vairākas krūzītes un citi trauki, un pat „milzenis” televizors tika atrasts bez darbības pazīmēm. Bēdīgi. Neizturēja stiprinājumi. 

Viļņošanās ir darījusi arī labas lietas – uz kuģa redzams arvien vairāk veselīgāku seju un uzlabojusies kuģotāju apetīte. Kurš gan negribēja nobaudīt kuģa koka vakariņās pagatavoto kartupeļu biezeni ar cūkgaļas cepeša šķēli? 

Karavīru līdzi paņemtie fotoaparāti nu ir iemūžinājuši pirmo pārbaudījumu – kuģošanu caur jūras šaurumu, kas savieno Dāniju un Zviedriju. Tajos nu ir redzams šīs valstis savienojošais tilts – patiešām grandiozs objekts. 

25.februārī Ziemeļu jūra sagaidīja ne tikai ar savu apburoši dzidro krāsu, bet arī ar sliktākiem klimatiskajiem apstākļiem: viļņu augstums sniedzās jau līdz 3,5 metriem, dienvidu vējš pūta 12-15 metrus sekundē, brāzmās sasniedzot aptuveni 18 metrus sekundē. Joprojām apmācies, bet lietu vietām nomainījusi krusa. 

Viens prieks – viļņi kuģim nāk virsū no mugurpuses. Kuģis brīžiem sasveras līdz pat 20 grādiem, un viss, kas nav piestiprināts, vienkārši aizlido. Šādās reizēs kuģotāji ne ar to labāko vārdu piemin stūres vīru, kuram jāspēj sajust kuģi un ar stūres palīdzību neļaut tam sagriezties ar sānu pret vilni. 

Lielāka rosība vērojama uz kuģa signāltiltiņa. Tur atļauts smēķēt, un skan joki, mobilo tālruņu zvani un dzirdami fotoaparātu klikšķi. Šķiet, karavīriem lielākās grūtības jūrā jau aiz muguras. Kuģa komandai gan vēl ilgs un smags darbs priekšā.  

Svētdien ap pulksten desmitiem no rīta kuģis iegāja Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos, tāpēc mastā, blakus gaitas karogam, tika pacelts Norvēģijas karogs. 

Viss Latvijas kontingents sasniedzis Norvēģiju 

27.februāris. Vakar „Virsaitis” sasniedza Norvēģijas tālāko rietumu ragu un iegāja arhipelāga ūdeņos. Savukārt ar lidmašīnu no Latvijas Norvēģijā, Evenā, vakar ieradās arī pārējā Latvijas kontingenta daļa – Speciālo uzdevumu vienības (SUV) karavīri, kā arī Nacionālā atbalsta vienība. 

SUV karavīri sāka iekārtoties Evenas bāzē un saņēma mācībām nepieciešamo ekipējumu un transportu. Savukārt Nacionālā atbalsta vienība devās uz Norvēģijas bruņoto spēku 2.bataljona bāzi Everbjgdā. Arī viņi sāka Norvēģijas ekipējuma saņemšanu Latvijas kontingenta kājnieku vienībai, kura patlaban vēl ar kuģi „Virsaitis” dodas uz Norvēģijas ziemeļiem. 

Kuģi joprojām pavada dienvidu vējš ar ātrumu 5-8 metri sekundē. Viļņu augstums ir samazinājies līdz 0,5-1 metram. Apmācies un līst. 

Ieejot arhipelāgā, kuģis pietuvojās Bergenas tuvumā esošajai militārajai ostai. Uz turieni tika nosūtīta kuģa laiva, ar kuru uz „Virsaiša” klāja uzņēma Norvēģijas bruņoto spēku virsnieku. Viņš pildīs sakaru virsnieka funkcijas un būs arī kā locis, kamēr kuģošana notiks arhipelāga ūdeņos. 

Jautrais, izpalīdzīgais un vietējo ūdeņu pārzinātājs norvēģis kuģa komandai atklājis, kādas neveiksmes vajājušas transporta kuģus šajos ūdeņos. Stāstītais drīz apstiprinājās – pontoni virs ūdens turēja spocīgu kuģa priekšgalu bez stūres mājas. Kādreiz tas esot bijis tankkuģis, kuru spēcīgie viļņi vētras laikā pārlauzuši uz pusēm. 

Šķiet, ka par pārgājiena varoņiem kļūs koki – garšīgs ēdiens viņiem jāgatavo ne tikai kuģa komandai, bet arī daudzajiem karavīriem, kuru apetīte ar katru dienu uzlabojas. Jūras slimība kuģotājus ir pametusi. Garšīgi paēduši, viņi var priecāties par skaistajām kalnu ainavām, par daudzajām un skaistajām kalnu virsotnēs sabūvētajām mājām. 

Otro reizi Jūras spēku kuģis šķērso Ziemeļu polāro loku 

28.februāris. Vakar, plkst.22:50, Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” šķērsoja Ziemeļu polāro loku, kļūstot par otro atjaunoto Latvijas Jūras spēku kuģi, kas sasniedzis polāro loku. Kā pirmais 8.februārī to sasniedza mīnu meklētājs „Namejs”, kas kopš 14.janvāra kuģo NATO Reaģēšanas spēku 1.pastāvīgās pretmīnu vienības sastāvā. 

Ziemeļu jūra ar saviem mainīgajiem laika apstākļiem kuģotājiem šķiet visai neierasta, jo vakarpusē nav ne miņas no mierīgā laika – vējš pamatīgi iegriežas un sasniedz vētras spēku. Vairākas stundas kuģi ieskauj trīsmetrīgi viļņi un tas burtiski tiek mētāts no viena borta uz otru. Daudziem organisms nav vienaldzīgs pret šādu šūpošanos un, šķiet, vakariņas ēstas velti. 

Norvēģu virsnieks komandai pastāsta, ka „Virsaitis” šķērsojis vietu, kurā parasti ir liela viļņošanās un no kā nevar izbēgt pat slēpjoties aiz fjordiem. Viļņošanās saistīta ar straujām dziļuma maiņām un īpatnējām straumēm, ko „Virsaitis” pacietīgi pārvar, lai jau pret rītu sagaidītu daudz mierīgāku kuģošanu. 

Pēc pusdienām kuģa bocmanis izspēlē joku ar kājniekiem, radio paziņodams, ka esot redzama Ziemeļu polāro loku iezīmējošā varavīksne. Gaida un gaida viņš vērotājus uz klāja, bet lētticīgo nav. 

Kamēr kuģis vēl mēro ceļu uz ostu, tikmēr karavīri, kuri ir jau ieradušies mācību rajonā, ir noorganizējuši konvoju rotas ekipējuma un karavīru nogādāšanai uz Overbigdu – Norvēģijas bruņoto spēku 2.kājnieku bataljona izvietojumu, kur Latvijas karavīriem tiks izveidota telšu nometne. 

Šorīt „Virsaitis” pietauvojās Sorreisas ostā 

1.marts. Pēc vairāku dienu pārgājiena no Liepājas uz Norvēģijas ziemeļiem šorīt, plkst.9, Jūras spēku kuģis „Virsaitis” ar Latvijas kontingenta kājnieku vienības karavīriem uz klāja ienāca Sorreisas ostā. 

No ostas karavīri un rotas ekipējums tiks nogādāti uz Overbigdu – Norvēģijas bruņoto spēku 2.bataljona izvietojumu, kur Latvijas karavīriem tiks izveidota telšu nometne. 

Bet nu atkal ieskatīsimies kuģa komandiera kapteiņleitnanta Ulda Zupas ziņojumā par to, kā kuģi apmeklēja jūras valdnieks Neptūns. 

Jāatgādina, ka 27.februārī ap plkst.22:50 „Virsaitis” šķērsoja Ziemeļu polāro loku. Par ievērības cienīgu šo notikumu uzskatīja arī jūras valdnieks Neptūns, tāpēc ieplānoja savu vizīti pie Latvijas jūrniekiem un karavīriem. Tumsa un lielie viļņi gan neļāva valdniekam uz kuģa kāpt tieši šajā brīdī. 

Tikai nākamajā dienā, ap plkst.16:30, kad kuģis bija noenkurojies tuvu arhipelāga krastam un apstādinājis galvenos dzinējus, uz tā beidzot uzkāpa jūras valdnieks. Uz ārējiem klājiem viņu sagaidīja gandrīz vai viss personāls. 

Neptūns solīja kuģotajiem veiksmīgu pārgājienu atpakaļceļā, bet par to prasīja rādīt savas spējas un iemaņas dažādās ar jūrniecību saistītās stafetēs. Četras kājnieku un viena kuģa apkalpes komanda piekrita jūras valdnieka izaicinājumam. Sacensību karstumā komandas biedrs vienam no jūrniekiem tiešā trāpījumā ielidina sejā olu. Par laimi, bez traumējošām sekām. Tas tikai uzkurina ovācijas un sacensību sparu. Neptūna labvēlību izcīna mīnmetējnieki, bet nu redzēs, kā viņi jutīsies atpakaļceļā. 

Ar laba vēlējumiem Neptūns atstāj karavīrus un, lai karavīros vairotu izturību pret jūru un atzīmētu Ziemeļu polāra loka šķērsošanu, uzjauc spēka dziru. Tagad viļņošanās būs tīrais sīkums. 

Pirms mācībām Sauszemes spēku karavīriem šī ir pēdējā nakts uz kuģa. Jāuzkrāj spēki, jo priekšā gaida nākamais pārbaudījums – sniegs un aukstums. 

Kājnieku vienība sāk iekārtoties lauka nometnē 

2.marts. Pēc vairāku diennakšu pārgājiena, vienā no Norvēģijas ziemeļu ostām - Sorreisas ostā - vakar agri no rīta ienāca kuģis „Virsaitis”, ar kuru uz mācību rajonu tika nogādāti Latvijas kontingenta kājnieku vienības karavīri un ekipējums. 

Norvēģu amatpersonas rūpīgi pārbaudīja uz kuģa esošo kravu, līdzi paņemtās mantas pārbaudīja pat speciāli narkotiku meklēšanai apmācīts suns. Pēc četrām stundām krava un karavīri beidzot bija ceļā uz Overbigdu – Norvēģijas bruņoto spēku 2.bataljona izvietojumu. Savukārt kuģis devās uz militāro ostu Tromso. 

Iespējams, ka daļu kuģa komandas būs „nopļāvusi” slimība, bet, neskatoties uz to, kuģis devās ceļā uz Tromso, jo pie kuģa vadības ķērās veselākie. Par apslimušajiem rūpes ir uzņēmies kuģa ārsts, bet piektdien palīgos tiek gaidīti arī norvēģu ārsti. 

„Mūsu mīļie! Mēs turamies, ārstējamies un domājam par Jums! Un drīz jau atkal visi būsim „atpakaļ ierindā””, savā ikdienas ziņojumā jums liek nodot kuģa komandieris! 

Overbigdā ar Latvijas karavīriem tikās 2.bataljona vadības pārstāvji, sveicot ar ierašanos Norvēģijā un iepazīstinot ar iekšējās kārtības noteikumiem vienības izvietojumā. Savukārt rotas vadība iepazinās ar šautuvi, kur brīvdienās plānotas šaušanas nodarbības. 

Kājnieku vienības personāla izmitināšanai ir uzstādītas 17 teltis. Tās tiek apkurinātās ar dīzeļdegvielas krāsniņām. 

Norvēģu kaujinieki atbrīvo „Virsaiti” no „slikatajiem” 

7.marts. Otrdienas vakarā „Virsaitis” atkal piestāja Sorreisas ostā. Šoreiz, lai krastā nogādātu Norvēģijas Speciālo uzdevumu vienības karavīrus un veiktu viena dzinēja apskati. Kamēr ritēs apskate un iespējamie remontdarbi, vakaros kuģa komanda varēs priecāties par ziemeļblāzmu, kas, neskatoties uz ziemeļblāzmu „sezonas beigām”, pa reizei parādās virs pamales. 

No rīta, vēl pirms norvēģu karavīriem, kuģi „ieņēma” spilgti saules stari, kuru dēļ došanās uz treniņu rajonu austrumu virzienā – tieši pret sauli – komandai sagādāja ekstremālus apstākļus. Rīta kuģošana spilgto saules staru dēļ pārvērtās ekstremālā nakts kuģošanā.  Un kā šādā reizē lai piekrīt apgalvojumam, ka ziemā nekā nav skaistāka par saulainu dienu? 

Ap plkst.11 sākās mācību Viesu dienas paraugdemonstrējums. Divu norvēģu kuģu ieskauto „Virsaiti” pavisam drīz „ieņēma” Norvēģijas Speciālo uzdevumu vienības karavīri, kuri operācijas rajonā ieradās ar helikopteriem. Norvēģu kuģi ar paraugdemonstrējuma vērotājiem uz klāja un helikopteri drīz vien devās uz nākamo mācību vietu, bet „Virsaitis” savus „atbrīvotājus” nogādāja Sorreisas ostā. 

Jāatklāj gan mazs noslēpums. Paraugdemonstrējums noritēja bez sarežģījumiem tāpēc, ka jau iepriekš notika kopīgi „Virsaiša” komandas un Norvēģijas karavīru treniņi. 

Kā norunāts, „Virsaiša” tuvumā parādījās četri helikopteri un trīs ātrgaitas laivas. Divi helikopteri piesedza, bet atlikušie divi veica kaujinieku izsēdināšanu uz kuģa. Ar skaļiem kliedzieniem viņi nozuda kuģa telpās, lai tās vienu pēc otras pārmeklētu un aizturētu tur esošos likumpārkāpējus. Lai iemaņas nostiprinātu, treniņš vairākkārt tika atkārtots. 

Arī kājnieku vienībai šīs dienas ritēja intensīvos treniņos. Tika pilnveidotas lauka kaujas iemaņas ziemas apstākļos, notika braukšanas praktisko iemaņu pilnveidošana kalnainā un sniegotā apvidū ar kāpurķēžu transportieriem „Band Wagen”.  Turpinājās Norvēģijas 2.bataljona apsardzes veikšana lauka apstākļos, bet tajā pat laikā notika pavēles sagatavošana par izvirzīšanos uz kaujas rajonu un uzdevumu došanu rotai – bloķēt pretinieka papildspēku pienākšanu un izveidot ātrās reaģēšanas vienību. 

Šķiet, Norvēģijas ziema vēl pietaupa savus zobiņus. Gaisa temperatūra ir nepieklājīgi augsta apvidum aiz Ziemeļu polārā loka – tikai ap mīnus 10 grādiem, bet toties vējš gan ir ass un pūš „cauri”. Jo augstāk paceļas kalnos, jo krasāk temperatūra pazeminās. Dažreiz uzsnieg pat slapjš sniegs. 

P.S. Karavīri var priecāties ne tikai par ziemeļblāzmu, bet apbrīnot citas debesīs redzamās dabas parādības. Vai tās ir dabas parādības, vai nepieteicies mācību dalībnieks ar jauniem lidaparātiem, to neņemamies apgalvot.  

Latvieši bloķē pretinieka spēku virzību 

8.marts. Vakar kājnieku vienība ieņēma aizsardzības pozīcijas netālu no apdzīvotās vietas Alappmoen un ir sākusi maskēt gan savas pozīcijas, gan tehniku. Ir uzlikta apsardze, katram no vadiem iedalot savu atbildības sektoru. 

Nokļūt jaunajās pozīcijās vienībai bija visai grūti – līdz ko vienība pietuvojās pretiniekam, tas uzspridzināja vairākus tiltus. Virzīšanos apvidū apgrūtināja arī pretinieka izveidotie mīnu lauki, tāpēc nācās meklēt alternatīvus ceļus, apvidus kāpurķēžu transportieros „Band Wagen” šķērsojot upes un dziļas gravas. Tikai pēc vairākām stundām tika sasniegts mērķis un izpildīts dotais uzdevums – nepieļaut un bloķēt pretinieka spēku virzīšanos caur Latvijas vienības atbildības rajonu un nepieļaut pretinieka papildspēku pienākšanu. 

Kaujas spars un morāle vienībā ir „ok”. Vēl joprojām vakaros ir vērojama ziemeļblāzma. Lai arī gaisa temperatūra līdz šim nav bijusi visai zema, nupat Norvēģija ir sākusi „lutināt” mācību dalībniekus ar ko ekstremālu – gaisa temperatūra sāk pazemināties. 

Kā var noprast, karavīri dzīvo lauka apstākļos. Protams, arī ēdiens tiek piemērots šādiem apstākļiem – karavīru ēdienreizēs galdā tiek likta norvēģu ražotā sausā uzturdeva. Karavīri ir apmierināti – ēdiens ir pikants un daudzveidīgs. 

Savukārt „Virsaitis” ir palicis vecajās pozīcijās – Sorreisas ostā, kur gaida remontbrigādi, lai novērstu problēmas divos palīgdzinējos. Tas gan netraucē kuģim veikt savus uzdevumus – uzpildīt ar degvielu Norvēģijas mīnu meklētājus. Palīdzība tiek sniegta arī ūdenslīdējiem, ieceļot ūdenī viņu laivu. Savukārt kuģa ārējie klāji ir sagaidījuši „spodrības mēnesi”.   

Un visbeidzot, daudz laimes 22.dzimšanas dienā dižmatrozim Jurijam Mičko! Uh, pat radaros redzams, kā bučas no Latvijas mēro tālo ceļu pie jubilāra kaut kur tālu aiz Ziemeļu polārā loka! 

Kājnieku vienība piesedz norvēģu bataljona flangu 

9.marts. Kājnieku vienība ieņemtajās aizsardzības pozīcijās netālu no apdzīvotās vietas Alappmoen sagaidīja papildspēkus no Norvēģijas 2.bataljona un kopā ar bataljona apakšvienībām ir sākusi virzīties apdzīvotās vietas virzienā, sedzot norvēģu vienības flangu. 

Savukārt „Virsaitis” atstāja jau ierasto Sorreisas ostu un devās uz 75 kilometrus attālo Harstādas ostu, pietauvojoties gandrīz vai pašā pilsētas centrā. 

Ceļš uz jauno ostu gan nebija viegls, jo plānotie remontdarbi vēl nebija veikti līdz galam. Ar vienu darbojošos dzinēju izdarīt nepieciešamos manevrus ostās bija grūti, bet tas tika izdarīts. Arī stūres vīram pārgājiena laikā visu laiku nācās stūri turēt piecus grādus pa kreisi, lai kuģis spētu iet taisni. 

Par šo ekstremālo pārgājienu tomēr ir prieks – tas ir veikts godam, un pa dienu varēs apskatīt arī pašu pilsētu. 

Pēc pretinieka uzbrukuma kājnieki maina pozīcijas 

12.marts. Pēc šajās brīvdienās notikušajām operācijām Latvijas kontingenta kājnieku vienība kopā ar Norvēģijas 2.bataljona apakšvienībām ir ieņēmusi jaunas aizsardzības pozīcijas. Ir izsūtītas vairākas patruļas pretinieka bruņutehnikas kustības novērošanai jaunajā atbildības rajonā. 

Piektdienas pēcpusdienā Latvijas kājnieku vienība turpināja segt norvēģu vienības flangus, šoreiz gan jau apdzīvotā vietā, kur tika veikta plaša operācija pret pretinieka spēkiem. 

Nākamo dienu Latvijas – Norvēģijas spēkiem nācās sagaidīt, atvairot pretinieka spēku uzbrukumu un nakts melnumā veicot pārdislokācijas manevru uz citām pozīcijām. 

Latvijas karavīriem mācības noslēgušās 

14.marts. Mācības „Cold Response 07” Latvijas kontingenta karavīriem praktiski ir beigušās. Pamazām sākas saņemtā aprīkojuma un tehnikas nodošana norvēģiem. 

Lai arī karavīriem visas domas jau saistījās ar mājupceļu, pēdējās mācību dienas ritēja ļoti intensīvi. Kā bija prognozēts, klimatiskie apstākļi aiz Ziemeļu polārā loka ir skarbi – ik pa brīdim uznāca sniegputenis, aizputinot jau tā neizbraucamos mazos kalnu ceļus. Dažviet pat speciāli ziemeļu apstākļiem konstruētā tehnika nebija spējīga pārvarēt apvidu vai vienkārši ieslīdēja piesnigušajās ceļmalās. 

Šajās dienās Latvijas kontingenta kājnieku vienība kopā ar Norvēģijas 2.bataljonu veica vairākus manevrus, ekstremālos klimatiskajos apstākļos pilnveidojot karavīru individuālās un vienības taktiskās iemaņas gan, sauksim tā, klasiskās operācijās – aizsardzībā un uzbrukumā -, gan ar miera nodrošināšanas operācijām saistītās funkcijās – patrulēšanā, darbībai kontrolpunktā u.c. 

Pilnveidojot miera nodrošināšanas operācijās veicamās funkcijas, norvēģu bataljona karavīriem nācās gan savaldīt nemiernieku pūli, gan uzsākt sarunas ar vietējās varas pārstāvjiem. Šo vingrinājumu scenārijs bija ļoti pietuvināts tām situācijām, ar kādām norvēģu karavīri saskaries Afganistānā. 

Arī Latvijas karavīriem nācās iesaistīties kārtības un likumības nodrošināšanā operācijas rajonā, veidojot kontrolpunktus. Pārbraucienos starp kontrolpunktiem vienība iekļuva arī slēpņos, atklājot intensīvu pretuguni.   

Jūras spēku kuģis „Virsaitis” no Hārstādas ostas 12.martā atgriezās Sorreisas līča ūdeņos un patlaban aktīvi sniedz apgādes atbalstu Norvēģijas Karaliskās flotes kuģiem. Norvēģu mīnu meklētāji, viens pēc otra, iztukšo „Virsaiša” degvielas tankus. 

Kuģa komanda iesaukusi „ēdelīgos” norvēģu kuģus par „vampīriem”. Nav brīnums, jo šie kuģi ir ar gaisa spilvenu, un, ejot lēnā gaitā un darbinot lielos ventilatorus, tie patērē ļoti daudz dīzeļdegvielas. 

„Virsaiša” norvēģiskajai izcelsmei ir bijusi liela nozīme, veicot kuģa dīzeļģeneratoru remonta darbus. Norvēģu speciālisti labi pārzina šī kuģa uzbūvi un ir pieejamas arī rezerves daļas. Kuģa mehāniķim Andrim Ziņģim dubults prieks – saremontētais kuģis ir lieliska dāvana viņa dzimšanas dienā. 

Komanda jau veic priekšdarbus pārgājienam uz Liepāju. Tiek pasūtīta nepieciešamā pārtika, plānoti labākie kuģošanas ceļi un uzsākti sagatavošanās darbi kājnieku vienības uzņemšanai uz klāja. 

Latvijas karavīri atgriežas no mācībām Norvēģijā 

16.marts. Rīt, 17.martā, no Norvēģijas ziemeļu ostas Sorreisā attauvosies Jūras spēku Flotiles štāba un apgādes kuģis „Virsaitis” ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem uz klāja, lai atgrieztos Latvijā. Plānots, ka Liepājas ostā kuģis ienāks 23.martā.  Mājupceļā „Virsaiti” laika apstākļi nelutina 

20.marts. 17.marts atnāca saulains un silts. Viļņu augstums sasniedza 1 - 2,5 metrus. Pūta mainīgs vējš ar ātrumu 5 – 8 metri sekundē, brāzmās sasniedzot 15 metrus sekundē. 

Kājnieku vienības karavīri Sorreisas ostā ļoti ātri uzkāpa uz Jūras spēku flotiles štāba un apgādes kuģa „Virsaitis” klāja, lai dotos aptuveni sešas dienas ilgā pārgājienā uz Liepāju. Sekoja nepieciešamās instrukcijas un vingrinājumi trauksmes gadījumos, kas jāievēro, lai kuģošana būtu droša.

Vērojot laika apstākļus, kuģa komanda secināja, ka katra stunda ir būtiska, jo gan kuģa ceļā, gan kuģim sekojošie laika apstākļi nav tādi, kādos gribētos kuģot. Tāpēc kuģis devās tieši atklātā jūrā, kuģošanu arhipelāga salu aizsegā pietaupot gadījumam, kad laika apstākļi kļūs pavisam slikti. 

Šķiet, ka kājnieki ir nedaudz pieraduši pie kuģa šūpošanās, tāpēc no jūras slimības cieš daudz mazāk nekā ceļā uz Norvēģiju, lai arī „Virsaitis” pilnā gaitā šķēla viļņus, kas nāca no kuģa aizmugures. 

Nākamajā dienā viļņu augstums sasniedza 2 – 3 metrus. Savukārt vakarā viļņi jau sasniedza 4 – 6 metru augstumu, arī vējš pastiprinājās līdz 10 – 15 metriem sekundē, bet brāzmas – līdz pat 18 metriem sekundē. 

Brīžiem viļņi kuģi „apskāva” tā, ka „Virsaitis” bija spiests sasvērties līdz pat  trīsdesmit grādiem. Kārtējo reizi visas cerības tika liktas uz stūres vīru, kaut vai tāpēc, lai kuģotāji paēstu. 

Ēdienreizes uz kuģa notika ar pastiprinātu jautrību, jo vienlaicīgi ēst un sēdēt uz krēsliem, kas šurpu turpu braukā pa klāju, bija vesela māksla. 

Kārtējo reizi jūra parādīja savu spēku un varenību, bet, neskatoties uz to, plānotā „Virsaiša” „izsprukšana” cauri lielajām vētrām ritēja veiksmīgi un jau 19.marta vēlā vakarā kuģis iegāja aiz salām, lai dotos uz militāro ostu Bergenā.

 Foto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva