2009.gadā Mācību vadības pavēlniecības vienībās, tostarp Nacionālajā aizsardzības akadēmijā 248 dažādos kursos militārās zināšanas apguva un profesionālās iemaņas paaugstināja 2961 karavīrs. Arī pērn bruņoto spēku skolās tika apmācīti Valsts Robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji. Bruņotie spēki var lepoties arī ar Azerbaidžānas, Horvātijas, Gruzijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas bruņoto spēku pārstāvju apmācību.

Aizvadītajā gadā, vadoties pēc mācību programmas „Starptautiskās miera atbalsta operācijas”, Mācību vadības pavēlniecībā norisinājās trīs pirmsoperācijas apmācības kursi, kurus pabeidza 119 apmācāmie, no kuriem 88 karavīri tika sagatavoti dalībai NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos Afganistānā (ISAF) un 31 karavīrs – dalībai NATO vadītajos spēkos „Kosovo Force” (KFOR) Kosovā un ES spēkos (EUFOR).

Jūras spēku mācību centrā pērn 35 kursos tika sagatavoti 257 kuģa speciālisti - kuģu ūdenslīdēji, ūdenslīdēji-atmīnētāji, elektriķi, motoristi, radisti, traļmeistari, radiolokācijas staciju operatori, sanitāri, laivu vadītāji u.c. Arī pērn Ūdenslīdēju skolā norisinājās starptautisks kuģa ūdenslīdēju kurss, kuru pabeidza divi Latvijas, divi Azerbaidžānas, viens Horvātijas un trīs Gruzijas bruņoto spēku pārstāvji. Azerbaidžānas un Gruzijas bruņoto spēku karavīri pirmo reizi starptautiskajā kuģu ūdenslīdēju kursā piedalījās 2007.gadā. Savukārt, ūdenslīdēju atmīnētāju kursā aizvadītajā gadā tika apmācīti trīs Igaunijas un divi Latvijas bruņoto spēku karavīri.

Valodu skolā 2009.gadā tika organizētas 77 valodu grupas, kurās apmācīja 552 karavīrus. Arī 2009.gadā 40 karavīriem bija iespēja apgūt dari valodu, kam ir būtiska loma sekmīgai uzdevuma izpildei starptautiskajā operācijā Afganistānā, kur Latvijas karavīri piedalās NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā, jo tas palielina komunikācijas iespējas ar Afganistānas iedzīvotājiem. „Būtiski ir atlasīt karavīrus, kuriem valodas padodas un kuriem plānots kontaktēties ar Afganistānas iedzīvotājiem,” stāsta Valodu skolas komandieris majors Aivars Miruškins. Dari valodu pērn apguva arī četri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un divi Aizsardzības ministrijas darbinieki.

Kājnieku skolā pērn 65 dažādos kursos tika sagatavoti 982 karavīri.

Lai iegūtu individuālās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas ir nepieciešamas dienesta turpināšanai bruņotajos spēkos, kājnieku vada kareivju pamatapmācības kursā karavīra pamata iemaņas apguva 42 karavīri. Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī pērn skola organizēja militārā transporta B un C kategoriju autovadītāju kursus, kurus pabeidza 209 karavīri.

Instruktoru skolā 13 dažādos kursos 2009.gadā mācījās 489 karavīri. Jaunākā instruktora kursu pabeidza 105 karavīri, instruktoru kursā zināšanas guva 78 karavīri, savukārt vecākā instruktora kursus absolvēja 22 karavīri, bet augstākā instruktora kursu – 16 karavīri. Skolā pērn notika arī nodarbību sagatavošanas un vadīšanas, nodarbību analīzes un vērtēšanas kursi.

Ievērojamu atbalstu Latvijas kontingenta pirmsoperācijas apmācībā pērn sniedza Sakaru skola, sakaru zinībās apmācot 74 karavīrus dalībai NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā, dalībai NATO vadītajos spēkos „Kosovo Force” (KFOR) Kosovā un ES spēkos (EUFOR). Arī pērn Sakaru skolas speciālisti kursos apmācīja Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdrošības dienesta darbiniekus. Baltijas sakaru un informācijas mācību kursā jaunas zināšanas guva Igaunijas un Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji. Aizvadītajā gadā Sakaru skolā notika 39 kursi, kuros apmācīti tika 379 karavīri. Sakaru pamatus apguva 19 karavīri, ultraīsviļņu radiostaciju operatora kursā mācījās 10 karavīri, bet īsviļņu radiostaciju operatora kursu pabeidza deviņi karavīri. 20 karavīri mācījās radiosakaru speciālistu un datu pārraides kursos. Gandrīz 250 karavīri ieguva iemaņas darbā ar dažādām datorprogrammām.

Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolā pērn sešos kursos tika sagatavoti 55 speciālisti. Skolā notika kursi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā, nesprāgušās munīcijas izlūkošanā, improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanā. Tika organizēti arī nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas kvalifikācijas uzturēšanas un manipulatora „TEODOR” un rentgena aparāta „X-RAY 200” kursi. Zināšanas ūdenslīdēju atmīnētāju kursā par sauszemes munīciju apguva arī Ūdenslīdēju skolas kursanti no Latvijas un Igaunijas.

Savukārt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pērn notika 10 kursi, kuros tika apmācīti 128 karavīri, no kuriem septiņi absolvēja komandējošā sastāva virsnieka pamatkursu, seši karavīri mācījās virsnieku speciālistu kursā, 35 karavīri apguva zināšanas jūras un gaisa spēku specialitāšu virsnieku pamatkursos, 55 virsnieki absolvēja jaunākā štāba virsnieka kursu, bet 10 karavīri – vecākā virsnieka speciālista kursu. Arī 2009.gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā norisinājās Baltijas valstu Jūras spēku virsnieku apmācība. Jūras spēku Jaunāko štāba virsnieku kursu absolvēja septiņi Latvijas, trīs Igaunijas, viens Polijas un četri Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji. Baltijas valstu Jūras spēku virsnieku apmācība pirmo reizi tika organizēta 2007.gadā. 

Aizvadītajā gadā Mācību vadības pavēlniecībā tika izdota arī mācību literatūra: „Militārā autovadītāja rokasgrāmata”, rokasgrāmata „Triecienšautene G-36”, rokasgrāmata „Universālā mašīnpistole UMP”, „40x46mm zemstobra granātšāvējs AG 36”un „40x53mm automātiskais granātšāvējs GMG.”

Profesionāls, labi apmācīts karavīrs ir Latvijas sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku lielākā vērtība. 2009.gads ir nozīmīgs ar to, ka militārajās un civilajās zinībās apmācīti daudzi karavīri, gūstot prasmes un iemaņas, kas ir nepieciešamas turpmākam dienestam un nākamo dienesta pakāpju saņemšanā. Būtiski, ka šajos gados ir izveidota centralizēta apmācību sistēma un ielikti spēcīgi pamati tās nostabilizēšanai un attīstībai. Mācību vadības pavēlniecība ir kļuvusi par militārās izglītības stūrakmeni, paverot jaunas iespējas topošajiem un esošajiem karavīriem.

Foto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva