Ņemot vērā valsts ekonomisko un finanšu stāvokli, kas krasi samazinājis iedzīvotāju ienākumus un radījis bezdarbu, tādējādi kandidātiem dienestam bruņotajos spēkos radot grūtības nokļūt rekrutēšanas punktā Rīgā, ir vienkāršota iestāšanās kārtība profesionālajā dienestā. 

Turpmāk, lai pieteiktos dienestam bruņotajos spēkos, kandidātam vairs nebūs jādodas uz Rīgu – to varēs izdarīt, aizpildot bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv pieejamo anketu un nosūtot to Rekrutēšanas un jaunsardzes centram uz elektronisko pasta adresi, pa faksu vai pastu. 

Lai atvieglotu šīs informācijas atrašanu, visās bruņoto spēku interneta vietnēs ir izvietots informatīvs baneris, kuru nospiežot, kandidāts uzreiz nokļūs sadaļā ar informāciju par pieteikšanās un atlases procesa aprakstu.  

Bruņotie spēki 2008.gada beigās pārtraukto rekrutēšanas un atlases procesu ir atjaunojuši, gadu mijā profesionālajā dienestā pieņemot gandrīz simts karavīru, kuri patlaban Kājnieku skolā Alūksnē divos pamata apmācības kursos apgūst sava jaunā aroda iemaņas. 

Savukārt šī gada otrajā ceturksnī plānots pieņemt dienestā aptuveni 135 karavīrus Kājnieku brigādes un Flotiles personālsastāva papildināšanai, bet gada beigās vēl 90, lai uzturētu budžetā atļautās 5100 karavīru štata amata vietas. Plānots rekrutēt arī informācijas tehnoloģiju, sakaru un ārstniecības personālu, kā arī karavīrus dienestam Štāba bataljonā. 

Ekonomisko un finanšu problēmu dēļ bruņotajiem spēkiem nācās pieņemt ļoti daudz sarežģītu lēmumu, gandrīz pilnībā atsakoties no militāro spēju attīstības un dalības starptautiskās mācībās un spēkos, samazinot atbalsta spējas civilās aizsardzības sistēmai, kā arī samazinot finansējamo štata vietu skaitu bruņotajos spēkos. 

Nepieciešamība samazināt finansējamo štata vietu skaitu līdz 5100 vietām, spieda pieņemt nepopulāru lēmumu par vairāk nekā 350 karavīru atvaļināšanu no dienesta bruņotajos spēkos, kā arī neveikt jaunu karavīru pieņemšanu profesionālajā dienestā. 

Lai neradītu sociālo spriedzi, no dienesta bruņotajos spēkos galvenokārt tika atvaļināti karavīri, kuriem bija tiesības uz izdienas pensiju vai cita veida sociālo atbalstu, kā arī tie karavīri, kuri bija sasnieguši maksimālo vecumu vai viņiem beidzās līguma par profesionālo dienestu termiņš. 

Pavisam 2009.gadā rezervē atvaļinājās 533 karavīri, no kuriem 94 karavīri atvaļinājās sakarā ar līguma termiņa beigām, 74 – likvidējot vai reorganizējot vienību (amatu), 71 – sasniedzot maksimālo vecumu, bet 56 – veselības stāvokļa dēļ.

Karavīru skaita pieaugums (samazinājums)

Pērn 156 karavīri, kas ir tikpat, cik šādu karavīru bija arī 2007.gadā, pusēm vienojoties, līgumu par profesionālo dienestu lauza arī pirms termiņa beigām. 

Ņemot vērā, ka līdz pat pērnā gada beigām netika izsludināti vairāki likumi, kas paredzēja mainīt karavīru atlīdzības sistēmas regulējumu, karavīros valdīja nedrošība un nestabilitātes sajūta, kas kopā ar samazināto darba samaksu par vairāk nekā 20 procentiem bija viens no galvenajiem iemesliem viņu aiziešanai no dienesta bruņotajos spēkos. 

Dramatiski samazinātais bruņoto spēku finansējums, kas no 180 miljoniem latu 2008.gadā ir krities līdz 89 miljoniem latu 2010.gadā, bija viens no iemesliem, lai veiktu arī strukturālās reformas, kuru rezultātā tika panākta administratīvā personālsastāva skaita samazināšana līdz 10 procentiem no kopējā personālsastāva skaita. 

Reformas rezultātā likvidējot spēku veidu štābus, bet pārējiem štābiem nosakot pieļaujamo personālsastāva skaitu, likvidējot atsevišķu profesiju amatus, kā arī novēršot funkciju dublēšanos starp Aizsardzības ministriju, tās padotības iestādēm un bruņotajiem spēkiem, radās iespēja palielināt finansējamo štata vietu skaitu regulārajās vienībās, līdz ar to šajās vienībās ir radušās vakances. Lai nokomplektētu tās ar personālsastāvu, bruņotie spēki ir atjaunojuši rekrutēšanas un atlases procesu.